Grieķijai un Nīderlandei kā Eiropas valstīm nav bažu par tehnoloģijām un infrastruktūru. Tātad mēs varam salīdzināt valstis, izmantojot 5 Hofstedes kritērijus: attālums no varas, individuālisms pret kolektīvismu, vīrišķība pret sievišķību, izvairīšanās no nenoteiktības un ilgtermiņa pret īstermiņa orientācija.

Attālums no strāvas
Attālums līdz varai ir kritērijs, kas novērtē iedzīvotāju piekrišanu nevienlīdzīgajam varas sadalījumam starp sociālajām šķirām un darba ņēmējiem, tātad arī darba attiecībām.

Grieķijā varas sadalījumam ir liela ietekme, un dalījums hierarhijās ir visiem pieņemams, tāpēc nevienlīdzība starp šķirām ir gandrīz vispārpieņemta un kalpo, lai noteiktu sociālo stāvokli un cieņu, kas ir jāizrāda. Patiesībā Grieķijā ir viszemākais noziedzības līmenis Eiropā. Būtiska ir arī cieņa pret vecākiem cilvēkiem.

No otras puses, Nīderlandē ir daudz mazāks attālums līdz varai nekā Grieķijā, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir mazāk prasīgi un iecietīgāki darba jomā. Pastāv plašāka saziņa starp darbiniekiem un priekšniecību, kuri vēlas būt informēti par izmaiņām un modifikācijām uzņēmumā. Nevienlīdzība un kontrole tiek nosodīta.

Individuālisms vs kolektīvisms
Otrais kritērijs, ko mēs aplūkojam, ir individuālisms; tas nozīmē darbinieku uzticību uzņēmumam un to, vai viņi pret uzņēmumu izturas individuāli vai lojāli.

Grieķija ir diezgan kolektīvisma valsts, bērni jau no dzimšanas ir pieraduši būt daļa no grupas, veidojot stabilas attiecības ar lielu uzticēšanos. Tāpēc arī darbā cilvēki ir ļoti atvērti, pieejami un ļauj radīt komunikācijas un noturīgu attiecību vidi. Tāpēc nav jāsaka, ka darbs grupā ir labāks par individuālo darbu.

Holandē sabiedrība ir vairāk orientēta uz individuālismu, mēs rūpējamies par sevi un tikai pēc tam par citiem, komandas darbs ir labi redzams, tomēr mēs tiekam atalgoti par sasniegtajiem rezultātiem, un tas spiež cilvēkus dalīties un palielina konkurenci starp kolēģiem. Patiesībā sabiedrība darbojas ar savstarpēju izdevīgumu, un personīgā karjera kavē lojalitāti, kas veidotos grupās.

Vīrišķība pret sievišķību
Trešais kritērijs ir vīrišķība vai sievišķība: mēs runājam par dzīves ideāliem, kas liek cilvēkiem izdarīt izšķirošas izvēles. Ja valstī dominē vīrieši, tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir vairāk orientēti uz konkurenci, rezultātiem un panākumiem. No otras puses, ja valstī ir tendence uz sievišķību, cilvēkiem būs lielāki ideāli par dzīves kvalitāti un sociālo sadarbību, tātad arī par cieņu un cieņu pret citiem.

Grieķijas sabiedrībā valda līdzsvars starp sievišķību un vīrišķību, parasti tiek ņemti vērā ģimenes panākumi un rūpes par to, jo Grieķijā ģimenei ir ļoti svarīga loma, taču tas neizslēdz lielu grupu veidošanos un netrūkst tolerances pret svešzemju cilvēkiem vai tradīcijām.

Nīderlande ir ļoti sievišķīga valsts, cilvēki ļoti nodala savu privāto un profesionālo dzīvi un ir ļoti uzmanīgi attiecībā uz to savstarpējām attiecībām. Visā valstī ir ļoti atbalstoša, atvērta sabiedrība, kas augstu vērtē vienlīdzību. Mēs dodam priekšroku mierīgām un klusām sarunām. Turklāt, jo īpaši darba jomā, nav atšķirības starp vīriešu un sieviešu tiesībām.

Izvairīšanās no nenoteiktības.

Ceturtais analizētais kritērijs ir izvairīšanās no nenoteiktības. Šis kritērijs novērtē veidu, kādā valsts vai sabiedrība pieņem lēmumus, lai risinātu nākotnes problēmas un rūpes, kas var rasties nezināmā brīdī.

Grieķi ir tauta, kas nemīl negaidītus notikumus un labprātāk gatavojas visām iespējamām pārmaiņām. Tiesību aktu ievērošana ir būtiska, un atkāpes no normas netiek uztvertas vieglprātīgi. Varbūt tāpēc Grieķijā ir viszemākais kavēto kredītu īpatsvars Eiropā.

Nīderlandē ir arī augsts nenoteiktības novēršanas līmenis, augsts standartu un tiesību aktu ievērošanas līmenis. Darbs ir balstīts uz stingriem principiem; noteikumi un grafiki ir stingri, un pastāv zināma neiecietība pret idejām, kas neatbilst valsts ideoloģijai. Punktualitāte, inovācijas un drošība ir jomas, kurās tiek pievērsta liela uzmanība un kurās cilvēki ir ļoti piesaistīti.

Ilgtermiņa orientācija pret īstermiņa orientāciju
Pēdējais kritērijs ir ilgtermiņa vai īstermiņa orientācija, mēs runājam par iedzīvotāju, bet jo īpaši uzņēmumu spēju pielāgoties pārmaiņām. Ilgtermiņa orientācija nozīmē pieņemt sociālos kultūras satricinājumus un pieņemt pārmaiņas. No otras puses, īstermiņa orientācija nozīmē pieķeršanos kultūras tradīcijām un tādējādi arī valsts saknēm.

Šajā kritērijā Grieķijas sabiedrība ieņem neitrālu pozīciju, tai nav iebildumu pielāgoties un pieņemt jaunas tradīcijas un dzīvesveidu, taču Grieķijas iedzīvotāji joprojām ir ļoti pieķērušies arī vecajai kultūrai un valsts saknēm. Tāpēc Grieķijā sajaucas antīkais un modernais, un tādas attīstītas pilsētas kā Atēnas centrā atrodas daudzas arheoloģiskās paliekas, piemēram, Atēnas templis.

No otras puses, Nīderlandē ir tolerantāka pielāgošanās sajūta nekā Grieķijā, iedzīvotājiem gandrīz nav problēmu pārvarēt kultūras satricinājumus un pielāgoties pārmaiņām. Turklāt ir liela tieksme uzkrāt un ieguldīt.

Secinājums
Īsumā tās ir sociokultūras atšķirības starp Grieķiju un Nīderlandi, taču šī analīze nav individuāla, bet ņem vērā plašas iedzīvotāju tendences ar visu to sarežģītību.